Sākot jau no februāra pirmās dienas Nord Pool biržas Latvijas cenu zonā vērojami elektroenerģijas cenu lēcieni. Pārsvarā elektroenerģijas augstās cenas ir vērojamas laikā no plkst. 7:00 līdz 10:00 un no plkst. 17:00 līdz 19:00, kad elektroenerģijas patēriņš ir visaugstākais. Līdz šim augstākā cena 249,98 EUR/MWh novērota 12. februāra rītā no plkst. 9:00 līdz 10:00, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Šogad gaisa temperatūra, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir ievērojami zemāka, kā rezultātā strauji pieaug pieprasījums pēc elektroenerģijas. Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem šogad janvārī pirmo reizi kopš 2019.gada janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza -3,2 °C. Savukārt februāra 1.dekāde iezīmējās ar stipru salu, vidējai gaisa temperatūrai pazeminoties līdz -8,8 °C, kas ir 5,0 °C zem normas.
“Brīdī, kad elektroenerģijas pieprasījums strauji aug, elektroenerģijas ražošanā plašāk tiek izmantota dabasgāze, kas tipiski ir dārgāks ražošanas resurss nekā hidroresursi un vējš. Tas, kādi resursi tiek izmantoti elektroenerģijas ražošanā, būtiski ietekmē pašu elektroenerģijas cenu,” stāsta SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.
Šogad janvārī vidējā cena 53,54 EUR/MWh bija līdzvērtīga 2019. gada janvāra cenai 56,62 EUR/MWh, kas klimatisko apstākļu ziņā arī bija līdzīgs. Turpretim ievērojami zemāka mēneša vidējā cena 30,82 EUR/MWh bija 2020. gada janvārī, kad piedzīvota siltākā ziema vēsturē.
“Ievērojot augstu elektroenerģijas cenu svārstīgumu, aicinām lietotājus, kuriem ir noslēgts biržas cenas līgums, sekot līdzi cenu izmaiņām. Viegli un ērti ar izmaiņām biržā var iepazīties Nordpool mājaslapā vai, izmantojot Nordpool aplikāciju, ik dienu saņemot aktuālos datus savā telefonā,” stāsta Jānis Negribs.
Lai gan pašreizējās laikapstākļu prognozes liecina par aukstuma pakāpenisku atkāpšanos, Skandināvijā elektroenerģijas ražošanā ir novērots ūdens rezervju deficīts, tātad ūdens rezervju atjaunošanai nepieciešams laiks. Līdz ar to SPRK prognozē, ka elektroenerģijas cenu stabilizēšanās nenotiks tūlītēji.
Līdz ar siltāku laikapstākļu iestāšanos ir gaidāms zemāks pieprasījums pēc elektroenerģijas, līdz ar to mazākas elektroenerģijas cenas. Elektroenerģijas cenas īslaicīgi var samazināties arī šobrīd, ja elektroenerģijas ražošanai vēja stacijās ir labvēlīgi laikapstākļi. Vienlaikus būtiskas cenu izmaiņas ilgākā periodā var notikt, iestājoties palu sezonai, kā arī mazinoties elektroenerģijas ražošanas izmaksām, izmantojot dabasgāzi. Lielāku efektu uz elektroenerģijas cenu samazinājumu gūst brīdī, kad samazinās gan dabasgāzes, gan CO2 emisijas kvotu cenas.