print Drukāt

Vēsture

Regulēšanas modeļa izvēle

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) tika izveidota 2001. gadā, apvienojot vairākas institūcijas, kas īstenoja sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkcijas. Enerģētikas nozares regulēšana bija Ekonomikas ministrijas pārraudzības iestādes – Energoapgādes regulēšanas padomes – pārziņā, elektronisko sakaru nozari regulēja Satiksmes ministrija un tās pārraudzības institūcija – Telekomunikāciju tarifu padome, bet galvenie pasta nozares regulēšanas uzdevumi bija uzticēti Satiksmes ministrijas Sakaru departamentam. Dzelzceļa nozari regulēja Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošā Dzelzceļa administrācija.

Regulēšanas institūciju sadrumstalotība un ierobežotie resursi nenodrošināja efektīvu nozaru regulēšanu. Turklāt šāda regulēšanas sistēma nebija garants neatkarīgu lēmumu pieņemšanas procesam. Eiropas Savienības sagatavotajos pārskatos par Latvijas attīstību vairākkārt tika uzsvērta regulēšanas institūciju neatkarības stiprināšanas nepieciešamība. Vairāku gadu garumā noritēja diskusijas par piemērotāko regulēšanas sistēmu Latvijā. Tika analizēta ārvalstu pieredze un prakse, meklēts Latvijai piemērotākais risinājums. Šajā procesā vislielāko tehnisko palīdzību sniedza Pasaules Banka, kas ieteica Latvijai izvēlēties daudznozaru regulēšanas modeli. Pasaules Bankas situācijas analīze un ieteikumi atspoguļoti Pasaules Bankas sagatavotajā ziņojumā.

Lai novērstu pastāvošos riskus un pilnveidotu regulēšanas sistēmu, tika veikta institucionālā reforma, mainot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeli un izveidojot vienotu daudznozaru Regulatoru.

Vienota daudznozaru Regulatora izveide

1997.gada janvārī valdība pieņēma lēmumu par vienotas regulēšanas institūcijas izveidi enerģētikas, telekomunikāciju, pasta un dzelzceļa nozarēm. Pēc nepieciešamās normatīvās bāzes izstrādes perioda, kas ilga četrus gadus, 2001.gada jūlijā savu darbību uzsāka jauna sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas institūcija – Regulators. Regulators pārņēma sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkcijas no Energoapgādes regulēšanas padomes, Telekomunikāciju tarifu padomes, Dzelzceļa administrācijas un Satiksmes ministrijas. Savukārt pašvaldībām līdz 2002.gada 1.jūnijam bija jānodrošina pašvaldību regulatoru izveidošana. Tādējādi Latvijā līdz 2009.gada nogalei pastāvēja divu līmeņu regulēšanas sistēma - sabiedrisko pakalpojumus valsts regulējamās nozarēs regulēja Regulators, bet pašvaldību regulējamās nozarēs - pašvaldību izveidoti sabiedrisko pakalpojumu regulatori.

Kopš 2008.gada Regulators paralēli savu funkciju veikšanai valsts regulējamās nozarēs arīdzan regulēja sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu pašvaldību regulējamās nozarēs Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Šīs funkcijas Regulators veica atbilstoši deleģēšanas līgumam par sabiedrisko pakalpojumu (siltumapgāde, kur ražošanas procesā netiek izstrādāta elektroenerģija, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana) regulēšanu, kas 2007.gada 20.novembrī bija noslēgts starp Rīgas pilsētas pašvaldību un Regulatoru.

2009.gadā tika īstenota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmas nākamā reforma, atsakoties no divu līmeņu regulēšanas sistēmas un izveidojot vienotu sabiedrisko pakalpojumu nozaru Regulatoru. Saskaņā ar 2009. gada 11.jūnija grozījumiem likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" Regulators līdz 2009.gada 1.novembrim pārņēma no pašvaldību regulatoriem vai pašvaldību domēm (padomēm) regulēšanas funkcijas siltumapgādē, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs. Regulēšanas funkcijas Regulators pārņēma no 16 pašvaldību regulatoriem.

Kopš 2009. gada novembra sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkcijas valstī veic viena iestāde. Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" nosaka regulējamās sabiedrisko pakalpojumu nozares:

  • enerģētika (siltumapgāde, elektroenerģijas un dabasgāzes apgāde),
  • elektroniskie sakari,
  • pasts,
  • dzelzceļa transports,
  • sadzīves atkritumu apsaimniekošana (apglabāšana),
  • ūdenssaimniecība.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā Regulators nodrošina centralizētu un vienveidīgu likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" deleģēto regulēšanas funkciju izpildi, t.i., tiek nodrošināta vienota pieeja visu sabiedrisko pakalpojumu veidu regulēšanā. 

Regulatora neatkarības nostiprināšana

2011.gada 11.augustā stājās spēkā grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", nosakot ka Regulators ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts un patstāvīgs sava likumā apstiprinātā budžeta izpildē. Līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai Regulators bija Ekonomikas ministrijas pārraudzības institūcija.

Regulatora lēmējinstitūcija ir padome, un tās locekļus amatā ieceļ Saeima. Regulatora pieņemtos lēmumus par prettiesiskiem var atzīt un atcelt tikai tiesa. Regulatora darbību finansē no komersantu maksātas valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, ko aprēķina no regulējamo pakalpojumu apgrozījuma.