print Drukāt

Ētikas kodekss

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ētikas kodekss 

 Preambula

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – komisija) ir valsts iestāde, kas atbilstoši savai profesionālajai kompetencei un ētikas principiem aizstāv sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses un veicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību. Komisijas koleģiālā lēmējinstitūcija ir tās padome.

Ētikas kodekss kalpo sociāli nozīmīgam mērķim: tas nosaka profesionālo ētiku, vienlaikus veicinot komisijas darba kultūras paaugstināšanu un sabiedrības uzticēšanos. 

Ētikas kodekss nosaka ētikas pamatprincipus, kas komisijai savā darbībā jāievēro, kā arī katra padomes locekļa un komisijas darbinieka ētiku, ar to saistītās tiesības, pienākumus un morālo atbildību.

Uzvedības noteikumi konkretizē ētikas pamatprincipos ietvertās prasības un izvirza tādus morālos kritērijus, kas kalpo sabiedrības vairākuma interesēm.

Ētikas kodekss ir saistošs katram padomes loceklim un komisijas darbiniekam (turpmāk – komisijas darbinieki).

1. Ētikas pamatprincipi

1.1. Neatkarība un neitralitāte

1.1.1. Komisijas darbinieki ir neatkarīgi un neitrāli savos spriedumos, tomēr viņu lēmumiem un rīcībai jāsaskan ar Latvijas Republikas Satversmi, likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, citiem normatīvajiem aktiem un ētikas kodeksa normām.

1.1.2. Komisijas darbinieki savu profesionālo darbību veic un it īpaši lēmumus pieņem neatkarīgi no piederības politiskajām un sabiedriskajām kustībām vai organizācijām.

1.1.3. Neitralitāte kā ētiska pozīcija ir priekšnoteikums komisijas kopējā tēla veidošanai sabiedrībā.

1.2. Objektivitāte

1.2.1. Komisijas darbinieku objektivitāte ir vienlaikus priekšnoteikums un līdzeklis sabiedrisko pakalpojumu lietotāju un sniedzēju interešu līdzsvarošanai.

1.2.2. Jautājumi tiek izskatīti pēc būtības, ņemot vērā objektīvi pārbaudītu informāciju.

1.2.3. Nekāda veida demagoģisku apgalvojumu lietošana, kā arī citāda uzvedība, kas traucē jautājuma konstruktīvu izskatīšanu, nav pieļaujama.

1.3. Atklātība un lojalitāte

1.3.1. Komisijas darbinieki savā profesionālajā darbībā ir atklāti pret sabiedrību saskaņā ar normatīvajiem aktiem un komisijas iekšējās kārtības noteikumiem, vienlaikus ievērojot konfidencialitāti un cienot privātumu.

1.3.2. Lietišķajos kontaktos ar sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem komisijas darbinieki vienmēr atklāj savu vārdu, uzvārdu un iestādi, kuru viņi pārstāv.

1.3.3. Publiskajos izteikumos komisijas darbinieki skaidri definē, vai viņi pauž savu personisko vai komisijas viedokli.

1.3.4. Komisijas darbinieki savos publiskajos izteikumos ir lojāli pret komisiju un tās darbības mērķiem, koleģiālajām attiecībām un korporatīvo kultūru – vērtību kopumu, ko ciena visi komisijas darbinieki un kas veido tās reputāciju sabiedrībā.

1.4. Taisnīgums un godprātība

1.4.1. Taisnīgums ir komisijas darbinieku, tiklab padoto, kā arī vadītāju - savstarpējo attiecību norma. Tiek vērtēta cilvēka rīcība un tās sekas, nevis viņa personība un nodomi.

1.4.2. Taisnīgums ir priekšnoteikums sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju interešu līdzsvarošanai ar visas sabiedrības interesēm.

1.4.3. Taisnīga attieksme saskarsmē ar sabiedrību ir obligāta profesionālās etiķetes sastāvdaļa.

1.4.4. Komisijas darbinieki godprātīgi pilda savus amata pienākumus un neizmanto savu amata vai dienesta stāvokli personiska labuma iegūšanai sev vai citai personai.

1.5. Vienlīdzība un proporcionalitāte

1.5.1. Komisijas darbinieki pret visiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem izturas vienādi, nevienam īpašu labvēlību neizrādot.

1.5.2. Komisijas darbinieki, pildot savus tiešos pienākumus, nedrīkst izmantot nekādas privilēģijas un izņēmumus, ja tie nav paredzēti normatīvajos aktos.

1.5.3. Proporcionalitāte pienākumu un atbildības sadalē nodrošina komisijai un tās padomei kā koleģiālai lēmējinstitūcijai nepieciešamo efektivitāti tās darbībā.

1.5.4. Proporcionalitātes garants ir taisnīgums: gan pozitīvais, gan negatīvais novērtējums atbilst katra darbinieka faktiskajam veikumam.

1.5.5. Komisijas darbinieku atbildība ir individuāla un atbilstoša konkrētajam nodarījumam. Izvērtējot atbildības pakāpi, ņem vērā darbinieka kompetenci un amatu.

2. Komisijas darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība

2.1. Katram komisijas darbiniekam ir tiesības:

2.1.1. lēmumu pieņemšanas gaitā atbilstoši profesionālajai kompetencei un amatam brīvi izteikt un argumentēti aizstāvēt personisko viedokli, ja ir strikta pārliecība par to;

2.1.2. nepildīt darba devēja vai struktūrvienības vadītāja rīkojumu, ja tas izteikts tādā formā, kas aizskar darbinieka cieņu, godu, pašapziņu, vai arī diskriminē viņu dzimuma vai vecuma dēļ;

2.1.3. saņemt no darba devēja vai struktūrvienības vadītāja adekvātu padarītā darba novērtējumu un cieņpilnu attieksmi;

2.1.4. uz privātās dzīves neaizskaramību.

2.2. Katram komisijas darbiniekam ir pienākums:

2.2.1. ievērot vispārpieņemtās uzvedības normas kā darba laikā, tā arī ārpus tā;

2.2.2. ievērot profesionālo etiķeti, cienīt komisijas korporatīvās vērtības un darba kultūru;

2.2.3. izvairīties no konfliktiem pašā komisijā un ārpus tās;

2.2.4. uzturēt koleģiālas savstarpējās attiecības;

2.2.5. saudzīgi izturēties pret komisijas īpašumu;

2.2.6. sekot, lai dienesta informācija tiktu izmantota tikai dienesta vajadzībām;

2.2.7. neizmantot savtīgos nolūkos koleģiālās padotā un vadītāja attiecības, kolēģu nekompetenci, kļūdas vai pieredzes trūkumu;

2.2.8. godīgi atzīt neētisku rīcību vai nekorektu polemiku un labot savas kļūdas;

2.2.9. informēt kolēģus par profesionāli aktuāliem jautājumiem un dalīties pieredzē, kas varētu būt noderīga arī citiem komisijas darbiniekiem;

2.2.10. ar oficiālai darba videi piemērotu korektu uzvedību, ārējo izskatu un stāju veicināt pamatotu sabiedrības uzticēšanos komisijai;

2.2.11. neizmantot darba laiku, kā arī padotā un vadītāja attiecības privātās dzīves problēmu risināšanai.

2.3. Komisijas padomes locekļiem, izpilddirektoram un struktūrvienību vadītājiem ir pienākums:

2.3.1. informēt padotos par turpmāko rīcību un attīstības perspektīvām;

2.3.2. gādāt par profesionālu darba atmosfēru struktūrvienībās. Padomes locekļi un izpilddirektors ir atbildīgi par profesionālu darba atmosfēru komisijā kopumā;

2.3.3. veicināt darbinieku profesionālo izaugsmi;

2.3.4. nepieļaut intrigas, dažādu grupējumu veidošanos un favorītisma izpausmes kolektīvā;

2.3.5. darbinieka kļūdaino rīcību pārrunāt ar šo darbinieku individuālā kārtā;

2.3.6. gādāt, lai darbinieki saņemtu publisku un materiālu atzinību par īpaši sekmīgu pienākumu pildīšanu;

2.3.7. atbalstīt darbinieku radošo pieeju un iniciatīvu.

2.4. Īpaši komisijas padomes locekļiem ir pienākums:

2.4.1. apzināties, ka katra atsevišķa padomes locekļa uzvedība un rīcība veido komisijas kopējo tēlu sabiedrībā;

2.4.2. neradīt šaubas par padomes locekļa neatkarību un neitralitāti, kā arī neradīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par savu personisko ieinteresētību vai citu personu interešu lobēšanu konkrēta lēmuma pieņemšanā;

2.4.3. būt lojālam pret padomi kontaktos ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, un it īpaši ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem;

2.4.4. būt personiski atbildīgam par padomes sēžu un citu oficiālu pasākumu efektīvu un konstruktīvu norisi;

2.4.5. ievērot padomes sēdes darba kārtību un debatēm noteiktos laika ierobežojumus. Apzināties, ka precizitāte liecina par cieņu un uzmanību pret kolēģiem;

2.4.6. ievērot profesionālo etiķeti: būt uzmanīgam klausītājam un runātājam – rūpīgi pārdomāt savus izteikumus, nelietot vārdus, žestus un mājienus, kas neatbilst lietišķai attieksmei vai arī var aizskart citu personu cieņu;

2.4.7. diskutēt savstarpējas cieņas, atklātības, sapratnes un koleģialitātes gaisotnē, ņemt vērā citu uzskatus, nevienu personiski neaizskarot un neaizvainojot;

2.4.8. ļaut citiem padomes locekļiem pilnībā izteikties (nepārtraukt runātāju, klusēt, kamēr cits kolēģis izsaka vai argumentē savu viedokli; nelietot mobilo tālruni padomes sēžu laikā), uzklausīt argumentus, kas ir atšķirīga viedokļa pamatā, izprast un pārdomāt teikto, un tikai tad oponēt, ja tas nepieciešams;

2.4.9. apliecināt atbildīgu un pozitīvu attieksmi par galarezultātu – aktīvi piedalīties lēmumu sagatavošanā, apspriešanā un balsošanā;

2.4.10. veicināt publicitāti un lietišķu kontaktu veidošanos ar dažādu nozaru, jomu un institūciju pārstāvjiem, lai iegūtu plašāku informāciju par sabiedrības interesēm un informētu par komisijas darbu;

2.4.11. izvairīties no situācijām, kurās varētu rasties interešu konflikts vai korupcijai labvēlīgi apstākļi;

2.4.12. izvairīties no situācijām, kas morālā ziņā rada divdomīgu vai pretrunīgu iespaidu, neatbilst vispārpieņemtām uzvedības normām un tādējādi kaitē padomes locekļa statusam, prestižam, reputācijai vai komisijas tēlam kopumā;

2.4.13. ar savu personisko uzvedību veicināt komisijas darbinieku atbildīgu attieksmi pret tiešajiem darba pienākumiem.

2.5. Katrs komisijas darbinieks ir morāli atbildīgs par šajā kodeksā noteikto normu ievērošanu.

3. Uzvedības noteikumi interešu konflikta novēršanai

3.1. Komisijas darbinieki jāmotivē godīgam darbam, organizējot komisijas darbu.

3.2. Katram komisijas darbiniekam jābūt informētam par normatīvo aktu prasībām interešu konflikta jautājumos, kā arī par interešu konflikta konstatēšanu un riska jomām, kurās šādi konflikti var rasties, veicot tiešos darba pienākumus.

3.3. Ja interešu konflikts tomēr radies, komisijas darbiniekam jāinformē vadītājs un jāpārtrauc sava līdzdalība lēmumu pieņemšanā.

3.4. Komisijas darbinieks var pieņemt vienkāršus cieņas apliecinājumus, kuriem ir neliela vai simboliska vērtība.

4. Kodeksa ieviešana

4.1. Visi komisijas darbinieki tiek iepazīstināti ar ētikas kodeksu.

4.2. Kodeksa saturu regulāri pārskata un pēc vajadzības aktualizē atsevišķas tā daļas vai papildina ar jauniem profesionālās ētikas pamatprincipiem, saglabājot nemainīgus kodeksā jau noteiktos pamatprincipus.