Biežāk uzdotie jautājumi

Drukāt

Regulators veic siltumenerģijas pakalpojumu regulēšanu, tai skaitā, nosaka siltumenerģijas pakalpojumu tarifus euro par megavatstundu (EUR/MWh).

Norēķinus starp piegādātāju un lietotāju par piegādāto siltumenerģiju veic, pamatojoties uz siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem. Regulējamā sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas robeža siltumapgādē parasti ir siltumtrases ievads ēkā, kur tiek izvietots siltumenerģijas skaitītājs, atbilstoši kuram tiek noteikts piegādātās siltumenerģijas apjoms un veikti norēķini par visai mājai piegādāto siltumenerģiju (EUR/MWh). Tālākos aprēķinus veic dzīvojamās mājas pārvaldnieks, sadalot maksu par piegādāto siltumenerģiju, līdz ar to veidojas maksa par apkurināmās platības 1m2 apsildi.

Maksu par apkuri dzīvojamās ēkās ietekmē gan apstiprinātais siltumenerģijas tarifs, gan siltumenerģijas patēriņš, kas atkarīgs no dažādiem faktoriem (piemēram - ēkas sienu siltumpretestība, siltummezgla un apkures sistēmas energoefektivitāte, apkures sistēmas regulēšanas iespējas un ļoti lielā mērā cilvēku attieksme pret siltumenerģijas patēriņu). Viens no faktoriem, kas ietekmē siltumenerģijas patēriņu ēkā, ir āra gaisa temperatūra. Saskaņā ar pētījumu datiem apkures sezonas laikā āra gaisa temperatūras pazemināšanās par 1ºC palielina siltumenerģijas patēriņu apkurei par 5%. Līdz ar to pat pie nemainīga siltumenerģijas tarifa maksa par siltumenerģiju (EUR/m2) katru mēnesi var atšķirties, jo mainās siltumenerģijas patēriņš ēkā.

Ievērojot minēto, Regulators paskaidro, ka jautājumi, kas attiecas uz siltumapgādes sistēmu, kas neatrodas piegādātāja atbildības zonā, piemēram, kā tiek veikta maksājumu sadale uz m2, nav Regulatora kompetencē, bet gan mājas pārvaldnieka kompetencē. Dzīvojamo māju pārvaldīšana nav regulējams sabiedriskais pakalpojums, līdz ar to Regulators neregulē dzīvojamo ēku pārvaldnieka darbību.

district-heating-pipeline-systems-blue.png

Kā veidojas maksa par siltumu un no kā sastāv siltuma tarifs? Regulatora skaidrojums (video)

Regulatora kompetencē ir regulēt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbību līdz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas robežai, kas ir siltumtīklu un siltumapgādes sistēmu piederības un atbildības dalījuma vieta (parasti tas ir siltumtrases ievads ēkā, kur tiek izvietots siltumenerģijas skaitītājs, atbilstoši kuram tiek noteikts piegādātās siltumenerģijas apjoms un veikti norēķini) starp siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniedzēju un siltumenerģijas apgādes pakalpojumu lietotāju.

No sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas robežas tālāk dzīvokļu īpašumos saņemtie pakalpojumi  ir vērtējami kā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumi. Karstā ūdens sagatavošana ietilpst dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībās. Arī attiecīgie rēķini par karstā ūdens sagatavošanu tiek izrakstīti pārvaldīšanas darbību ietvaros. Dzīvojamo māju pārvaldīšana nav regulējams sabiedriskais pakalpojums, līdz ar to Regulators neregulē dzīvojamo ēku pārvaldnieku darbību. Dzīvojamās mājas pārvaldnieka kompetencē ir jautājumi, kas attiecas uz siltumapgādes sistēmu, kas neatrodas siltumenerģijas piegādātāja atbildības zonā, tajā skaitā karstā ūdens sagatavošana.

district-heating-pipeline-systems-blue.png

Kā veidojas maksa par siltumu un no kā sastāv siltuma tarifs? Regulatora skaidrojums (video)

Jā, siltumenerģijas zudumi ir iekļaujami siltumenerģijas apgādes tarifa izmaksās. Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu  tarifu sastāvdaļas un siltumenerģijas zudumu izmaksu iekļaušanu siltumapgādes pakalpojuma tarifā nosaka Regulatora izdotais lēmums Nr.1/7 "Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika” (turpmāk – Metodika). Siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji  siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus aprēķina saskaņā ar Metodiku. Atbilstoši Metodikas 30.3. apakšpunktā noteiktajam, prognozējamos siltuma zudumus nosaka, izmantojot faktiskos datus un aprēķinot zudumus siltumtrasēs kā starpību starp siltuma skaitītāju mērījumu rādītājiem siltuma avota izvadā un ēku ievados, ņemot vērā energoefektivitātes pārmaiņas.

Regulators apstiprina siltumenerģijas tarifus (EUR/MWh) tiem komersantiem, kuru kopējais siltumenerģijas apjoms ir lielāks par 5000 MWh/gadā. Savukārt mazās siltumapgādes sistēmas netiek regulētas. Siltumapgādes gala tarifu Regulators nosaka 58 siltumapgādes komersantiem dažādās Latvijas apdzīvotajās vietās. 

heating _house.pngUzzini, vai siltumenerģijas komersants, kas nodrošina siltumenerģiju tavai mājai, ir regulēts komersants: http://ejuz.lv/4bwu

Siltumenerģijas tarifa izmaksās iekļauj izmaksas, kas nepieciešamas siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniegšanai. Lielākās no tām ir kurināmā un iepirktās siltumenerģijas izmaksas. Mazāku daļu veido darba samaksa, pamatlīdzekļu nolietojums u.c. izmaksas. Vidēji starp Latvijas siltumapgādes komersantiem – kurināmā un iepirktās siltumenerģijas izmaksas tarifā veido 50-70% atkarībā no kurināmā veida.

exclamation-001.jpgAtšķirības nosaka vairāki būtiski faktori –

  1. siltumapgādes sistēmas uzbūve, izvietojums un patērētāju blīvums;
  2. siltumenerģijas ražošanā izmantotie kurināmā veidi;
  3. koģenerācijā saražotās siltumenerģijas īpatsvars.

Pirmkārt, salīdzinoši mazākas siltumenerģijas zudumu izmaksas ir tādās apdzīvotās vietās, kur siltumtrase izbūvēta līdzenā reljefā, kur pieslēguma punkti (ēkas) centrālapkures siltumtīkliem ir blīvi izvietoti un siltumtīklu lielums ir sabalansēts ar patēriņa apjomu.

Otrkārt, siltuma ražošanas izmaksas lielā mērā ietekmē arī kurināmā veids un tā cena. Latvijā visbiežāk kā kurināmais tiek izmantoti dabasgāze un šķelda. Starp apdzīvotām vietām ar tādu pašu kurināmā veidu, atšķirības izmaksās veido arī kurināmā cena, ko nosaka tirgus. Šajā – 2020. gada –  apkures sezonā, samazinoties dabasgāzes cenai, vairākās apdzīvotās vietās Latvijā par siltumenerģiju bija jāmaksā mazāk. Siltumenerģijas tarifi samazinājušies tādās pilsētās, kā Daugavpils –16%, Jūrmala –10%, Valmiera –7%, Krāslava –9% un citviet. Ar tarifiem citviet Latvijā var iepazīties interaktīvajā kartē: 

 

 

Tas ir gadījumos, kad komersantiem Regulators ir izsniedzis atļaujas pašiem koriģēt tarifu atbilstoši aktuālajai kurināmā cenai. Šajās apdzīvotajās vietās kurināmā izmaksu samazinājums lietotāju rēķinos ir redzams ātrāk. Arvien vairāk pieaug to komersantu skaits, kuriem ir izsniegtas atļaujas. Kopumā Regulators izsniedzis atļaujas ap 15% regulēto siltumapgādes komersantu, kas atbild par vairāk nekā 60% no Latvijā lietotājiem nodotās siltumenerģijas. Savukārt komersantiem, kuriem nav šādu atļauju, kurināmā izmaksu samazinājums siltumenerģijas tarifos tūlītēji nav redzamas. Jāņem vērā, ka komersantiem, kuru tarifs nav pārskatīts ilgāku laiku, kurināmā cenas tendences ir jāskata kopā ar ražošanas un darbaspēka izmaksu pieaugumu vidējā termiņā.

Treškārt, tajās Latvijas apdzīvotajās vietās, kur komersanti vairs nesaņem atbalstu efektīvai ražošanai koģenerācijā, siltumenerģijas tarifi pieaug. Norēķinus starp siltumenerģijas piegādātāju un lietotāju veic, pamatojoties uz siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem. Regulējamā sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas robeža siltumapgādē ir siltumtrases ievads ēkā, kur tiek izvietots siltumenerģijas skaitītājs. Pēc tā atbilstoši tiek noteikts piegādātās siltumenerģijas apjoms, un veikti norēķini par visai mājai piegādāto siltumenerģiju (EUR/MWh). Tālākos aprēķinus veic dzīvojamās mājas pārvaldnieks, sadalot maksu par piegādāto siltumenerģiju, līdz ar to veidojas maksa par apkurināmās platības 1m2 apsildi.

Siltumenerģijas izmantošana ēkas iekšienē nav regulējams pakalpojums, līdz ar to nav Regulatora pārraudzībā. Visām ēkām maksu par apkuri un karstā ūdens uzsildīšanu veido siltumenerģijas tarifs, taču siltumenerģijas patēriņš katrā ēkā ir ļoti atšķirīgs. Tas atkarīgs no dažādiem faktoriem (mājai izvēlētais temperatūras režīms, ēkas energoefektivitāte, āra gaisa temperatūra, tāpat arī laikapstākļi – mitrums un vējš, apkures sistēmas regulēšanas iespējas). Pie nemainīga siltumenerģijas tarifa maksa par siltumenerģiju (EUR/m2) katru mēnesi var atšķirties, jo var mainīties siltumenerģijas patēriņš ēkā.