Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir veikusi ikgadējo ģeogrāfisko apsekojumu par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību mājsaimniecībām Latvijā.
2025.gadā, atbilstoši elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem aktuālajiem datiem, platjoslas interneta pakalpojums fiksētā tīklā ir pieejams 80% mājsaimniecību Latvijā. Valstpilsētās pieejamība sasniedz 95%, novadu pilsētās – 89%, bet lauku teritorijās – 43%.
Visaugstākā kopējā platjoslas interneta pakalpojuma pieejamība fiksētā tīklā valstspilsētās nodrošināta Liepājā (97,5%), Rīgā (96,7%) un Valmierā (93,8%), novadu pilsētās - Olainē (99,7%), Sedā (98,2%), Brocēnos (97,8%), un Vangažos (97%), savukārt zemākā pieejamība ir Subatē (65,6%), Saulkrastos (71,4%), Zilupē (71,5%), Mārupē (72,4%) un Ikšķilē (72,6%).
Visbiežāk platjoslas interneta pakalpojums fiksētā tīklā tiek nodrošināts, izmantojot optisko šķiedru jeb optisko internetu, kas pieejams 62% mājsaimniecību. Vērojams, ka pilsētās optiskā interneta pieejamība īpaši augsta, piemēram, Olainē (98,9%), Liepājā (92,8%), Aizkrauklē (92,1%), Rīgā (90,9%) un Vangažos (90,6%).
Lauku teritorijās optiskā interneta pieejamība ir būtiski zemāka – tikai 13,2%. No 511 Latvijas pagastiem optiskais internets nav pieejams 349 pagastos (68%). Pieejamība virs 50% ir tikai 10 pagastos, tostarp, Zilākalna pagastā (Valmieras nov.) – 97%, Liepas pagastā (Cēsu nov.) – 75% un Kalnciema pagastā (Jelgavas nov.) – 72%.
Vienlaikus komersantu iesniegtie dati liecina, ka 66 pagastos nav nevienas mājsaimniecības adreses, kurās komersants bez papildu elektronisko sakaru tīkla izbūves var ierīkot platjoslas interneta pakalpojumu, izmantojot kādu no fiksētā tīkla tehnoloģijām. Visvairāk šādu pagastu ir Ludzas novadā (10), Alūksnes novadā (7), Dienvidkurzemes novadā (7), Preiļu novadā (6) un Valmieras novadā (6).
Tikmēr vietās, kur nav pieejamas fiksētā tīkla tehnoloģijas platjoslas interneta pakalpojuma saņemšanai, iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties mobilo internetu atbilstoši mobilo operatoru nodrošinātajam mobilā elektronisko sakaru tīkla pārklājumam. Mobilo operatoru sniegtā informācija liecina, ka platjoslas interneta pakalpojums, izmantojot 4G un 5G tehnoloģijas, ir pieejams vairāk kā 90% no visām mājsaimniecību adresēm. Turklāt jaunākie pieejamie dati par interneta lietojumu mobilā tīklā, piemēram OECD portālā, liecina, ka Latvija ir viena no vadošajām valstīm pēc vidējā mobilo datu patēriņa uz vienu pieslēgumu (57 GB mēnesī).
Salīdzinot optiskā interneta pieejamību Baltijas un Ziemeļvalstīs, secināms, ka Latvijā un Lietuvā pieejamība ir 62%, kas ir zemākais rādītājs starp astoņām valstīm. Igaunijā optikas pieejamība sasniedz 87%, bet Zviedrijā – 98%. Jāņem gan vērā, ka katrai valstij ir sava pieejamības aprēķina metodoloģija, kas var atšķirties, tomēr tas nemaina iespēju veikt salīdzinājumu starp valstīm.
Plašāks starpvalstu salīdzinājums pieejams Nordic-Baltic Telecom Market datu apkopojumā.
Kopumā Latvijā platjoslas interneta pakalpojumu fiksētā tīklā privātpersonām piedāvā 86 elektronisko sakaru komersanti. No tiem visvairāk darbojas Rīgā (59) un Ropažu novadā (16), savukārt vismazāk – Gulbenes novadā (2).
Plašāk ar SPRK apkopotajiem datiem iespējams iepazīties SPRK tīmekļvietnes sadaļā “Nozares rādītāji”, kur pieejama detalizēta informācija par platjoslas interneta pakalpojuma pieejamību dažādās administratīvās teritorijās, komersantu skaitu, kas nodrošina pakalpojumus, kā arī iespējams salīdzināt optiskā interneta un citu tehnoloģiju izplatību.
Platjoslas pieejamības monitorings ir būtisks, lai sekmētu digitālās plaisas mazināšanu starp pilsētu un lauku teritorijām. Šie dati sniedz nozīmīgu ieguldījumu teritoriju identificēšanai, lai veicinātu mērķtiecīgu atbalsta politiku infrastruktūras attīstībai un veicinātu Latvijas digitālās transformācijas mērķu īstenošanu.
Datu analīze veikta saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 9. panta pirmās daļas 20. apakšpunktu, kas nosaka SPRK pienākumu veikt datu apkopošanu ģeogrāfiskajai apsekošanai par platjoslas interneta pakalpojuma pieejamību.
Platjoslas interneta pakalpojuma pieejamību mājsaimniecībām SPRK nosaka, izmantojot elektronisko sakaru komersantu iesniegtos datus par adresēm, kurās tie spēj nodrošināt platjoslas interneta pakalpojumu fiksētā tīklā, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus par deklarētajām dzīvesvietām. Mājsaimniecību skaits aprēķināts, ņemot vērā deklarētās adreses un Valsts zemes dienesta atvērto datu informāciju par telpu skaitu adresē.
Interneta pakalpojuma sniedzēji katru gadu līdz 1.martam iesniedz SPRK informāciju par platjoslas interneta pakalpojuma pieejamību, norādot adreses, kurās komersanti nodrošina galalietotājam platjoslas interneta pakalpojumu, kā arī adreses, kurās komersanti var ierīkot platjoslas interneta pakalpojumu pēc galalietotāja ierīkošanas pieteikuma saņemšanas, bez papildu elektronisko sakaru tīkla izbūves un tam nepieciešamo iekārtu maksas. Adresē ir norādīta izmantotā tehnoloģija, platjoslas interneta pakalpojuma pieslēgumu nodrošināšanai, kā arī pieejamais pieslēguma ātruma diapazons.