Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) ir apkopojusi būtiskākos notikumus ūdenssaimniecības jomā, kas ir atstājuši ietekmi ne tikai uz mājsaimniecību lietotājiem, bet arī uz nozari kopumā. Vienlaikus Regulators iezīmē gaidāmo attiecībā uz nākamo gadu.
2018.gada aprīlī Regulators pieņēma lēmumu par SIA “Rīgas ūdens” ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu apstiprināšanu. SIA “Rīgas ūdens” ir lielākais ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs Latvijā un nodrošina ~56% no regulējamajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Tarifu pieaugums bija saistīts gan ar ekspluatācijas izmaksu pieaugumu, gan ar to, ka kopš iepriekšējo tarifu apstiprināšanas SIA “Rīgas ūdens” ir veikusi ievērojamas investīcijas ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības, kvalitātes un drošības uzlabošanā. Tarifu projekta izvērtēšanas gaitā iesniegtais tarifu projekts tika precizēts un sākotnēji aprēķinā iekļautās izmaksas samazinātas par 855 tūkstošiem eiro un tā rezultātā sākotnēji plānotos tarifus bija iespēja samazināt kopumā par četriem centiem par kubikmetru.
Īstenojot regulējamo ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, Regulators veica detalizētu ikgadējo atskaišu analīzi, komersantiem papildus pieprasot informāciju par būtiskākajiem notikumiem – izmaksu un tehnisko rādītāju izmaiņu iemesliem, kas ļauj sekot līdzi izmaiņām komersanta darbībā. Izvērtētā informācija tika apkopota Pārskatā par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju 2017.gada saimnieciskās darbības rezultātiem. Vienlaikus sagatavots arī visu regulējamo ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju darbības rādītāju salīdzinājums, kas pieejams Regulatora tīmekļvietnē. Analizējot ikgadējās atskaites, secināms, ka joprojām ir vērojama tendence pieaugt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas izmaksām, jo komersanti turpina iesāktos darbus, lai uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti un samazinātu vides piesārņojuma riskus, kā arī ir nepieciešamas investīcijas esošās infrastruktūras atjaunošanai.
Regulators 2018.gadā apstiprināja deviņus ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, seši tarifu projekti ir iesniegti izvērtēšanai, trīs komersanti tiek konsultēti par tarifu projektu sagatavošanu un iesniegšanu 2019.gadā. Šobrīd ūdenssaimniecības nozarē nepieciešamību pārskatīt tarifus pamatā nosaka tas, ka pēdējos gados valsts teritorijā tika veikta un arī patlaban turpinās Eiropas Savienības fondu līdzfinansētu ūdenssaimniecības attīstības projektu īstenošana. Šo projektu pamatmērķi ir vairāki. Pirmkārt – nodrošināt lietotājiem ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību. Otrkārt – nodrošināt lietotājiem kvalitātes un nekaitīguma prasībām atbilstošu ūdeni. Treškārt – maksimāli samazināt apkārtējās vides piesārņošanas riskus kanalizācijas pakalpojumos. Attiecīgie faktori tiek ņemti vērā, ierīkojot vai pārbūvējot inženiertīklus un iekārtas, izvēloties tehnoloģijas un veidojot jaunu lietotāju pieslēgumu iespēju, taču tas prasa papildu līdzekļus gan pamatlīdzekļu izveidei, gan to uzturēšanai.
Paredzams, ka arī 2019.gadā Regulatora apstiprinātajiem ūdenssaimniecības tarifiem būs tendence pieaugt, jo valstī mainās vidējā alga, nodokļu likmes, kā arī komersanti veic ieguldījumus ūdenssaimniecības sistēmu atjaunošanā un paplašināšanā.
2018.gada jūlijā tika veikti grozījumi kārtībā kā tiek aprēķināti tarifi - Regulators apstiprināja grozījumus Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā (Metodika). Grozījumu rezultātā tika precizēta kapitāla atdeves aprēķināšanas kārtība, kā arī, lai komersantiem mazinātu tarifu projekta izvērtēšanas procesā iesniedzamo pamatojošo dokumentu apjomu, tika noteikts izmaksu līmenis atsevišķām izmaksu pozīcijām, kuru nepārsniedzot izmaksu pamatojošie dokumenti jāiesniedz vienīgi pēc Regulatora pieprasījuma.
2018. gadā komersanti intensīvi turpināja uzstādīt komercuzskaites mēraparātus sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu precīzākai uzskaitei, kas jāpabeidz līdz 2020.gada 1.janvārim. Šajā procesā ļoti būtisks jautājums ir par finansējuma sadali komercuzskaites mēraparātu uzstādīšanai, proti, mēraparātu uzstādīšanu un nomaiņu komersantiem jāveic par saviem līdzekļiem, savukārt komercuzskaites mēraparāta mezglu (cauruļvadu, noslēgarmatūras un citu veidgabalu sistēma, kas paredzēta komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanai) par saviem līdzekļiem jānodrošina lietotājiem[1].
2018.gadā Regulators izvērtēja iespējas regulējamo ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju tarifu projektos ietvert nenovēršamo ūdens zudumu aprēķinu, kā arī iespējas Metodikā noteikt, kādā apmērā ūdens zudumu apjoma samazināšana ir ekonomiski pamatota. Metodikas grozījumu konsultāciju procesa ietvaros tika nolemts šo rādītāju šobrīd Metodikā neieviest. Tika nolemts vērtēt iespēju rādītāju ieviest pēc 2020.gada, kad visi komersanti būs uzstādījuši komercuzskaites mēraparātus un būs uzlabojusies citu aprēķinam nepieciešamo rādītāju uzskaite. Ūdens zudumu apjomam un tā izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskata gadiem, uzmanība tiek pievērsta gan ikgadējo atskaišu analīzes, gan tarifu projektu vērtēšanas ietvaros.
Regulatora pienākumos ūdenssaimniecības nozarē ietilpst komersantu sniegto ūdensapgādes pakalpojumu (ūdens ieguve un sagatavošana; ūdens piegāde) regulēšana un kanalizācijas pakalpojumu (notekūdeņu savākšana un novadīšana; notekūdeņu attīrīšana) regulēšana, ja komersanta sniegto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms vismaz vienā no minētajiem četriem sabiedrisko pakalpojumu veidiem pārsniedz 100 000 m3 gadā. Ūdenssaimniecības nozares komersantus, kuru sniegto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms nevienā veidā nepārsniedz 100 000 m3 gadā, uzrauga un pakalpojumu maksas nosaka vietējās pašvaldības.
[1] Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu