Regulējamo nozaru izaugsme neizbēgami ir saistīta ar būtisku transformāciju un savstarpējo konverģenci, līdz ar to arī to regulācijai ir jāaug un jāattīstās līdzi aktuālajām tendencēm. Atzīmējot 25 gadu jubileju kopš sabiedrisko pakalpojumu regulatora dibināšanas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) rīkoja konferenci “25 gadi līdzsvarotas regulācijas valsts izaugsmei”, kurā pulcējās nozares eksperti, politikas veidotāji un starptautiskie partneri, lai atskatītos uz regulācijas attīstību 25 gadu garumā un iezīmētu nākotnes virzienus sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes, drošības un ilgtspējas stiprināšanai.
Konferences atklāšanas uzrunā klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis akcentēja, ka mūsu dienaskārtībā ar jaunu spēku atgriezies enerģētiskās pašpietiekamības un drošības jautājums, un šobrīd vēl kā nekad iepriekš ir būtiski pievērsties atjaunīgo energoresursu pēc iespējas plašākai izmantošanai tautsaimniecības nozarēs, realizējot jau esošās iestrādes un meklējot jaunus risinājumus. “Apstākļos, kad energoresursu cenām ir tendence strauji svārstīties, īpaši uz augšu, SPRK darbs kļūst vēl sarežģītāks. Jo katras izmaiņas pieaugošu izmaksu apstākļos, pārstāvot sabiedrības intereses, jāpamato īpaši rūpīgi, vērtējot tās no likuma burta un arī gara skatu punkta,” norādīja ministrs K. Melnis.
“Divdesmit pieci gadi cilvēka dzīvē ir vecums, kad jaunības drosmei blakus stabili nostājusies pieredze. SPRK 25 gadu jubilejas konference ir kā atskaites punkts jau paveiktajam un nākotnes darbiem,” norādīja SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola. Izsekojot SPRK darbībai kopš dibināšanas, A. Ozola īpaši akcentēja sabiedrisko pakalpojumu regulatora gatavību nepārtrauktām pārmaiņā, ņemot vērā nozaru straujo attīstību, kā arī regulatora neatkarības nozīmi pilnvērtībā sabiedrisko pakalpojumu pārraudzībā. “Regulators pieņem lēmumus jomās, kur vienlaikus saduras ļoti spēcīgas ekonomiskās, politiskās un sabiedrības intereses. Bez institucionālas neatkarības pastāv risks, ka lēmumi kļūst īstermiņa politikas, komerciāla spiediena vai populisma ietekmēti, nevis balstīti datos, ilgtermiņa attīstībā un lietotāju interesēs,” uzsvēra A. Ozola.
Enerģētika ir viena no nozarēm, kas pēdējo gadu laikā ir saskārusies ar būtiskām izmaiņām un izaicinājumiem, un tie joprojām turpinās. Diskusijā “Enerģētikas transformācija Latvijā un Baltijā” Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska, AS “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis, AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, kā arī SPRK enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš aplūkoja enerģijas tirgus straujo pārmaiņu, kurināmā maiņas, infrastruktūras vajadzību, konkurences, inovāciju ieviešanas, tirgus dalībnieku un enerģijas patērētāju uzvedības maiņas un enerģētiskās drošības aspektu ietekmi uz enerģijas sektora attīstību.
“Enerģētikas sektorā būtiski nepieciešams sistēmisks skatījums, jo dažādu elementu un interešu dinamiska mijiedarbība gan enerģijas ražošanas, gan piegādes, gan patēriņa pusē, neatstāj vietu savlaicīgi nepieņemtiem vai nekvalitatīviem lēmumiem, kas ignorē nozares attīstība daudzās vajadzības. Dažādu tautsaimniecības nozaru arvien ciešāka sadarbība enerģijas ražošanā un izmantošanā notiek jau tagad, un tas prasa spēju piemēroties arī regulatīvajai videi. Saskaroties ar ģeopolitisku iemeslu raisītiem izaicinājumiem, nozarēm ciešā sazobē ar politikas veidotājiem ir jāmeklē inovatīvi, ekonomiski pamatoti un droši risinājumi pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībai sabiedrības interesēs,” pēc diskusijas norādīja R. Āboltiņš.
Elektronisko sakaru regulācija bijusi SPRK pārraudzībā kopš regulatora darbības pirmsākumiem, un pēdējo gadu attīstība tās regulēšanā ievieš arvien jaunas nianses. Diskusijā “Digitālā ekosistēma: mērķim atbilstošs regulējums” SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Andrejs Dombrovskis un Itālijas Komunikāciju regulējošās iestādes vecākais jurists Frančesko Šjakitāno (Francesco Sciacchitano) sprieda, kā savienojamība, datu centri, mākoņpakalpojumi un platformas veido inovācijas, konkurenci, noturību un stratēģisko autonomiju, un kur regulatoriem joprojām ir jāiejaucas, lai nodrošinātu atvērtību, drošību un ilgtermiņa ieguldījumus. “Lielais jautājums, lūkojoties nākotnē, ir – vai regulatoram ir jāturpina uzraudzīt tikai infrastruktūra, vai arī jādomā arī par satura regulēšanu, ņemot vērā, ka lietotājs mūsdienās lielākoties patērē tikai paša iegūto saturu un kā tas ietekmē dažādas sabiedrības grupas, īpaši bērnus un jauniešus. Vienlaikus, ņemot vērā infrastruktūras attīstību vispārējas mobilitātes virzienā, jautājums ir arī par fiksēto tīklu turpmāko lomu digitālajā ekosistēmā,” akcentēja A. Dombrovskis.
Ūdenssaimniecība par SPRK regulējamo nozari kļuva 2009. gadā, pārņemot regulēšanas funkciju valstiskā līmenī no pašvaldību līmeņa sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, un šobrīd SPRK pārraudzībā ir 55 komersanti. SPRK konferences diskusijā “’Ūdens cena nākotnē: cik maksā ilgtspēja” par nozares izaicinājumiem, nepieciešamajiem ieguldījumiem infrastruktūrā, lai nodrošinātu pakalpojumu ilgtspēju un noturību sarunājās Klimata un enerģētikas ministrijas Ūdens resursu ilgtspējas departamenta direktore Iveta Teibe, Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus un SPRK Ūdenssaimniecības, depozīta sistēmas un atkritumu departamenta direktore Agnese Kozlovska. “Ūdens kā resurss Latvijā netrūkst, taču drošs un kvalitatīvs ūdenssaimniecības pakalpojums prasa ieguldījumus. Šodienas diskusija skaidri iezīmēja – maksājot par ūdeni, mēs patiesībā maksājam par drošību, kvalitāti, tehnoloģijām, ilgtspējīgu infrastruktūru, cilvēkiem, kuri nodrošina, ka dzerams ūdens no krāna pieejams katru dienu, jebkuros apstākļos,. Un jo ilgāk mēs atliekam nepieciešamos ieguldījumus, jo dārgāki un sarežģītāki tie kļūst nākotnē,” atzina A. Kozlovska.
Konferences noslēgumā ar prezentāciju uzstājās Ekonomiskās drošības un sadarbības aģentūras (OECD) Publiskās pārvaldības direktorāta Efektīvas regulēšanas (īstenošanas) programmas direktore Džuzepa Ottimofjore (Giuseppa Ottimofiore), iezīmējot OECD Ekonomisko regulatoru kontakttīkla darbību – tā birojā vicepriekšsēdētājas amatu ieņem arī A. Ozola. OECD Ekonomisko Regulatoru kontakttīkls ir platforma, lai OECD nepastarpināti sasniegtu OECD dalībvalstu ekonomiskos regulatorus, rosinātu diskusijas par pārvaldību, identificētu tendences, izaicinājumus, labo praksi, kā arī sniegtu regulatoriem nepieciešamo atbalstu. Prezentācijā Dž. Ottimofjore iezīmēja OECD Regulatoru kontakttīkla galvenos darbības virzienus, tostarp publiskās pārvaldības principu atjaunināšanu, ņemot vērā aktuālās globālās izmaiņas un izaicinājumus.