Biežāk uzdotie jautājumi

Print

No 2017.gada 3.aprīļa dabasgāzes tirgus Latvijā ir pilnībā atvērts visiem lietotājiem. Tas nozīmē, ka dabasgāzes tirgū darbojas brīva konkurence. Līdz ar to visiem dabasgāzes lietotājiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko tirgotāju.

Saistītais lietotājs ir dabasgāzes lietotājs, kurš pērk dabasgāzi par regulētu cenu. Mājsaimniecības lietotājs (saistītais lietotājs) dabasgāzi saņem no publiskā tirgotāja AS “Latvijas Gāze” par Regulatora apstiprinātu dabasgāzes cenu, kas mainās divas reizes gadā.

 

Ja mājsaimniecības lietotājs vēlas kļūt par dabasgāzes tirgus dalībnieku, tad mājsaimniecības lietotājam ir iespēja izvērtēt visu dabasgāzes tirgotāju piedāvājumus un, noslēdzot līgumu ar izvēlēto tirgotāju, saņemt dabasgāzi atbilstoši jaunā dabasgāzes piegādes līguma nosacījumiem.

Ja mājsaimniecības lietotājs pieņem lēmumu mainīt dabasgāzes tirgotāju, tad viņam ir jānoslēdz līgums ar jauno tirgotāju līdz mēneša 15.datumam. Attiecīgi no nākamā mēneša 1.datuma lietotājs saņems dabasgāzi pēc jaunā līguma nosacījumiem.

 

Dabasgāzes cena ietver ne tikai cenu par pašu dabasgāzi kā preci, bet arī tirdzniecības, uzglabāšanas un pārvades jaudas pakalpojumus.

Jāņem vērā, ka dabasgāzes cena ir tikai viena no piecām komponentēm, kuras veido kopējo maksājumu par dabasgāzi.

Maksājumu veidojošās komponentes:

• Dabasgāzes cena – to ietekmē starptautiskais dabasgāzes tirgus, un tā tiek noteikta lietotājam un tirgotājam savstarpēji vienojoties. Savukārt saistītajiem lietotājiem to aprēķina atbilstoši Regulatora apstiprinātai metodikai un pārskata divas reizes gadā;

• Sadales pakalpojums – nosaka sadales sistēmas operators AS “Gaso” par dabasgāzes piegādi pilsētas robežās. Sastāv no fiksētās un mainīgās daļas (atkarīga no patēriņa);

• Pārvades pakalpojums (Izejas punkts) – nosaka pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” par dabasgāzes transportēšanu maģistrālajos vados;

• Akcīzes nodoklis – nosaka un regulē valsts;

• Pievienotās vērtības nodoklis 21% - nosaka un regulē valsts.

 

 

Par dabasgāzes tirdzniecības līguma izbeigšanu lietotājs informē dabasgāzes tirgotāju piecas darba dienas iepriekš līgumā noteiktajā kārtībā. Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi paredz, ja, izbeidzot lietot dabasgāzi gazificētajā objektā, lietotājs nav par to informējis dabasgāzes tirgotāju un šajos noteikumos paredzētajā kārtībā nav izbeidzis dabasgāzes tirdzniecības līgumu attiecībā uz attiecīgo gazificēto objektu, lietotājs ir atbildīgs par norēķiniem par patērēto dabasgāzi un saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem līdz brīdim, kad tiek izbeigts minētais līgums.

Dabasgāzes tirdzniecības līgumu var izbeigt: atslēdzot dabasgāzes pieslēgumu (kā to izdarīt: skatīt šeit) vai jaunajam lietotājam jānoslēdz jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums.

Dabasgāzes tirgotājiem nav pienākums informēt Regulatoru par saviem nodomiem attiecībā uz lietotāju grupām, kam tiks pārdota dabasgāze, līdz ar to Regulatoram nav pieejama šāda veida informācija. Šādu informāciju var sniegt tikai paši dabasgāzes tirgotāji.

Atbilstoši Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi 29.punktam lietotājs, kurš lieto dabasgāzi vairākos gazificētos objektos, var slēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar vienu vai vairākiem dabasgāzes tirgotājiem.

Lai lietotājam būtu iespēja salīdzināt dabasgāzes tirgotāju piedāvājumus un izvērtēt ar dabasgāzes piegādi saistītās kopējās izmaksas, lietotājs var aicināt dabasgāzes tirgotāju tirdzniecības piedāvājumā atsevišķi norādīt šādas komponentes:

• dabasgāzes cena par vienu vienību, vai tās noteikšanas kārtību, tajā skaitā:

  • dabasgāzes kā resursa cena (atspoguļo cenu pasaules tirgū);
  • izmaksas par nodrošināšanos pret piegādes un finanšu riskiem (uzglabāšanas pakalpojums, finanšu instrumentu iegāde);
  • izmaksas par dabasgāzes transportēšanu līdz Latvijai;
  • administratīvās izmaksas (tirgotāja uzcenojums);

• maksa par pārvades sistēmas pakalpojumu – izejas punktu Latvijas lietotāju apgādei (regulēts tarifs, visiem viens);

• maksa par sadales sistēmas pakalpojumu (regulēts tarifs, visiem viens);

• akcīzes nodoklis (visiem viens);

• pievienotās vērtības nodoklis (visiem viens).

Ievērojot to, ka Enerģētikas likums un Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi nenosaka dabasgāzes tirdzniecības piedāvājumu saturu, dabasgāzes tirgotāji var izvēlēties arī citu dabasgāzes tirdzniecības piedāvājuma izteikšanas veidu, piemēram, norādot kopējās dabasgāzes izmaksas par kilovatstundu vai konkrētā lietotāja mēneša vidējo dabasgāzes patēriņu gazificētajā objektā, atsevišķi norādot, kādas izmaksas dabasgāzes tirdzniecības piedāvājumā ietvertas. Tomēr neatkarīgi no veida, kā dabasgāzes tirgotājs formulējis piedāvājumu, lietotājam būtu jāizvērtē, kādas izmaksas ir ietvertas dabasgāzes tirdzniecības piedāvājumā. Ja lietotājam no dabasgāzes tirdzniecības piedāvājuma nav saprotams, kādas iepriekš minētās ar dabasgāzes piegādi saistītās izmaksas ietver attiecīgais dabasgāzes tirdzniecības piedāvājums, lietotājam ir tiesības attiecīgajam dabasgāzes tirgotājam pieprasīt papildu informāciju.

Plašāk ar dabasgāzes cenas izvērtēšanu energoietilpīgiem patērētājiem aicinām iepazīties Regulatora sagatavotajā Infografikā.

Sākotnēji ar sūdzību ir jāvēršas pie attiecīgā dabasgāzes apgādes komersanta. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam jānodrošina atbildes sniegšana uz lietotāju rakstveida iesniegumiem un sūdzībām 15 dienu laikā pēc iesnieguma vai sūdzības saņemšanas. Ja iesnieguma vai sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai būtiska papildu informācija, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina atbildes sniegšanu 30 dienu laikā pēc iesnieguma vai sūdzības saņemšanas.

Ja neesat apmierināts ar komersanta atbildi, tad jums ir tiesības tāda paša satura sūdzību kopā ar komersanta atbildi iesniegt Regulatoram. Ja arī tas nedos pozitīvu risinājumu, iespējams ierosināt strīdu. Strīda izskatīšanas laikā Regulatora darbinieki rūpīgi izvērtēs jautājuma būtību, savāks visu nepieciešamo papildu informāciju, lai Regulatora padomei būtu iespējams pieņemt lēmumu. Sūdzības iesniedzējam jāizvēlas viens no šādiem iesnieguma iesniegšanas veidiem:

• personīgi iesniegt vai atsūtīt pa pastu parakstītu rakstveida iesniegumu;

• iesniegt iesniegumu parakstītu ar elektronisko parakstu;

• iesniegt iesniegumu, izmantojot portāla www.latvija.lv e-pakalpojumu “Iesniegums iestādei”.