Publicēts: 08.01.2026.

2013.gada aprīlī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) Nr.347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr.1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr.713/2009, Regulu (EK) Nr.714/2009 un Regulu (EK) Nr.715/2009 (Infrastruktūras regula latviešu un angļu valodā). Saskaņā ar Infrastruktūras regulā noteikto procedūru, tiek izvērtēti un noteikti infrastruktūras attīstības projekti, kurus iekļauj Eiropas Savienības (ES) kopīgu interešu projektu (KIP) sarakstā. KIP ir nozīmīgi ES energoinfrastruktūras projekti, jo īpaši starpvalstu savienojumu projekti, kuriem ir būtiska pārrobežu ietekme un kuri būtiski sekmē enerģijas tirgu integrāciju, apgādes drošību, konkurenci un ilgtspējību.

KIP ir uzskatāmi par projektiem sabiedrības interesēs, un tiem, savienojot valstu energosistēmas, jāveicina ES enerģētikas politikas un klimata mērķu sasniegšana. Projekta iekļaušana KIP sarakstā projektam nodrošina:

  • paātrinātas atļauju piešķiršanas procedūras;

  • izmaksu sadalījuma izvērtēšanu (piemēram, ja projektā iesaistītas divas valstis);

  • iespēju pretendēt uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI regula latviešu un angļu valodā) finansējumu.

KIP sarakstu reizi divos gados apstiprina ar Komisijas deleģēto regulu. Ar Eiropas Komisijas deleģēto regulu ir apstiprināti četri KIP saraksti:

  1. saraksts 2013. gadā (latviešu un angļu valodā);

  2. saraksts 2015. gadā (latviešu un angļu valodā);

  3. saraksts 2017. gadā (latviešu un angļu valodā);

  4. saraksts 2019. gadā (latviešu un angļu valodā);

  5. saraksts 2021. gadā (latviešu un angļu valodā).

2021.gada novembrī Eiropas Komisija pieņēma Regulu (ES) Nr.2022/564, ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.347/2013.

1. KIP un Savstarpēju interešu projektu saraksts 2023. gadā (latviešu un angļu valodā)

2. KIP un Savstarpēju interešu projektu saraksts 2025. gadā (latviešu un angļu valodā)

Sarakstā ir iekļauti šādi ar Latvijas gāzes apgādi saistīti projekti: 

  • Nr. 11.2. Ūdeņraža starpsavienotājs starp Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju (t. s. “Nordic-Baltic Hydrogen Corridor);
  • Nr.13.6. CO2 pārrobežu transportēšana pa cauruļvadu un dzelzceļu/ar autotransportu starp Latviju un Lietuvu caur multimodālu LCO2 termināli Klaipēdā (t. s. “CCS Baltic Consortium”).
     

Regulators ir sagatavojis informatīvu materiālu par darbībām, kas tiek veiktas izvērtējot ieguldījumus elektroenerģijas un dabasgāzes projektos. 

Informatīvs materiāls

Atbilstoši Infrastruktūras regulas noteiktajiem uzdevumiem, Regulators ir pieņēmis sekojošus lēmumus:

2014. gada 9. aprīlī lēmumu Nr.77 par ieguldījumu izmaksu sadali kopīgu interešu projektam "Iekšzemes līnija posmā Ventspils, Tume un Imanta (LV)"
2014. gada 24. aprīlī lēmumu Nr.90 par ieguldījumu izmaksu sadali kopīgu interešu projektiem "Starpsavienojums starp Kilingi–Nomme (EE) un Rīgas TEC 2 apakšstaciju (LV)" un "Iekšējā līnija starp Harku un Sindi (EE)"
2016. gada 14. jūlijā lēmumu Nr.111 par ieguldījumu izmaksu sadali kopīgu interešu projektam "Iekšēja līnija starp Rīgas TEC2 – Rīgas HES (LV)"
2018. gada 6. septembrī lēmumu Nr.101 par ieguldījumu izmaksu sadali kopīgu interešu projektam "Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas integrācija un sinhronizēšana ar Eiropas tīkliem 1.posms"
2025. gada 31. jūlijā lēmumu Nr.64 par ieguldījumu pārrobežu izmaksu sadali kopīgu interešu projektam "Baltijas valstu sadarbība kritiskās sinhronizācijas infrastruktūras aizsardzībā"

`