Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir publiskojusi dabasgāzes tirgus pārskatu, kurā apkopotas galvenās tendences dabasgāzes patēriņā, cenu dinamikā, mazumtirdzniecībā un dabasgāzes uzglabāšanā Latvijā un Eiropā.
Latvijā kopējais dabasgāzes patēriņš no 2025. gada novembra līdz 2026. gada aprīlim bija par 26% lielāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Patēriņa pieaugumu ietekmēja rekordzemas gaisa temperatūras janvārī un februārī.
Aprīlī Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) dabasgāzes tirdzniecības biržā mēneša vidējā cena sasniedza 45,56 EUR/MWh. Dabasgāzes cenu pieaugumu šā gada 1. ceturksnī galvenokārt veicināja konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos un pieaugošās bažas par kuģošanas ierobežojumiem Hormuza šaurumā.
Dabasgāzes cena pasaules vairumtirgū (biržā) jeb dabasgāzes importa cena ietekmē dabasgāzes tirdzniecības gala cenu. Eiropas biržu cenu indeksus ierasti izmanto dabasgāzes cenas referencei, slēdzot iegādes līgumus dabasgāzes importam Latvijā. Šāda dabasgāzes izcenošana ir populāra arī dabasgāzes piegādēm mazumtirgū (piemēram, iegādājoties dabasgāzi no tās tirgotāja Latvijā siltumenerģijas ražošanai vai ražošanas iekārtu darbināšanai).
SPRK aprēķinātā vidējā svērtā mazumtirgus cena, kas atspoguļo vidējo dabasgāzes cenu līmeni Latvijā, 2026. gada 1. ceturksnī samazinājās līdz 47,78 EUR/MWh mājsaimniecību segmentā un līdz 40,54 EUR/MWh juridisko lietotāju segmentā. Salīdzinājumā ar 2025. gada 1. ceturksni, cenas bija attiecīgi par 1,04% augstākas mājsaimniecību segmentā un par 7,8% zemākas juridisko lietotāju segmentā.
Dabasgāzes cena ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi. Cena atkarīga no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējo maksājumā ietverto pakalpojumu tarifus (sadale, pārvade) nosaka SPRK, bet nodokļus (PVN, akcīze) – valsts.
Mazumtirgus līmenī Latvijā šobrīd ir 13 aktīvi dabasgāzes tirgotāji juridiskajiem lietotājiem, no kuriem pieci nodrošina pakalpojumu arī mājsaimniecībām – AS “Latvijas Gāze”, AS “Latvenergo”, SIA “Elenger”, SIA “Alexela” un SIA “MVBK”.
Dabasgāzes tirgotāja maiņas aktivitāte mājsaimniecību segmentā 2026. gada 1. ceturksnī sasniedza 0,77%, kas ir augstāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā 2025. gadā (0,66%). Savukārt juridisko lietotāju segmentā aktivitāte samazinājās līdz 2,27%, salīdzinot ar 2,68% gadu iepriekš.
Latvijā dabasgāze tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kuru pārvalda AS “Conexus Baltic Grid”. Uz 2026. gada aprīļa beigām Inčukalna pazemes gāzes krātuves aizpildījums bija 26%, kas atbilst 6,4 TWh. Dabasgāzes krājumu apjoms šogad bija zemāks, salīdzinot ar to pašu datumu pērn. Šāda tendence nav unikāla Latvijai. Saskaņā ar Gas Infrastructure Europe (GIE) asociācijas pārredzamības platformā Aggregated Gas Storage Inventory (AGSI+) apkopotajiem datiem, vidējais dabasgāzes krātuvju aizpildījums Eiropā aprīļa beigās bija aptuveni 32%. Arī Eiropas līmenī novērojams samazinājums, salīdzinot ar identisku datumu pērn.