Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pēc vairāk nekā gadu ilgušām konsultācijām ar siltumapgādes nozari maina siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Izmaiņas veiktas, lai galalietotāji segtu tikai siltumapgādes pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas, tostarp nemaksātu par kapitālu, ko neizmanto siltumapgādē, kā arī veicinātu savlaicīgas plānveida investīcijas infrastruktūrā.
Galvenās izmaiņas metodikā paredz pāreju no kopkapitāla rentabilitātes pieejas uz kapitāla atdeves pieeju, pastāvīgo izmaksu noviržu kompensēšanu un ar siltumapgādes infrastruktūru ģenerētu citu pakalpojumu ieņēmumu atzīšanu tarifā. Jaunā metodika stāsies spēkā š.g. 15. augustā, vienlaikus paredzot arī vairākus pārejas noteikumus jauno prasību piemērošanā, lai mazinātu administratīvo slogu komersantiem.
“Diskusijas ar siltumapgādes nozari ir bijušas garas un ietilpīgas, un to gaitā esam spējuši identificēt ne vien komersantu bažas par ietekmi uz viņu darbības modeli, bet arī piedāvāt nozarei pielāgotus risinājumus, lai atvieglotu pāreju uz jauno metodiku. Atzīstot, ka situācija nozarē tehnoloģiski un kurināmā veidu izmantošanas ziņā mainās, arī metodikai ir jāmainās līdzi laikam, veicinot jaunu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē, lai arī turpmāk nodrošinātu, ka iedzīvotāji ar tarifu sedz tikai ekonomiski pamatotās izmaksas,“ norāda SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.
Spēkā esošā kopkapitāla rentabilitātes pieeja tika ieviesta laikā, kad nozare veidojās un uzņēmumiem bija neliels uzkrātais kapitāls. Šobrīd situācija ir mainījusies – daļa uzņēmumu darbojas arī citās jomās, tādēļ jānovērš risks, ka siltuma lietotāji apmaksā kapitālu, kas nav saistīts ar siltumapgādi. Jaunā kapitāla atdeves pieeja paredz tarifos iekļaut atdevi tikai par siltumapgādē izmantotajiem ieguldījumiem, sasaisti ar finanšu tirgus rādītājiem un sekmē skaidrāku komersantu motivāciju investēt tīklu un ražošanas attīstībā.
Attīstoties starpnozaru darbībai, siltumapgādes komersantiem arvien plašāk paveras iespējas iesaistīties citu, ar siltumapgādi tieši nesaistītu, pakalpojumu sniegšanā. Ja siltumapgādes infrastruktūra, kuru uztur lietotāji ar tarifu maksājumiem, palīdz gūt papildu ieņēmumus komersanta citās darbības jomās, ir likumsakarīgi ieņēmumus novirzīt tarifu mazināšanai. Sinerģijas, kas vienlaikus sniedz labumu gan siltumenerģijas lietotājiem, gan citu pakalpojumu nodrošināšanā, ir atbalstāmas, tāpēc gūto ieņēmumu dalījumā ir iestrādāts arī atlīdzības mehānisms komersantiem. Metode paredz ieņēmumus dalīt proporcijā 93:7, lielāko daļu ieņēmumu no citiem pakalpojumiem novirzot tarifu mazināšanai.
Grozījumi metodikā ļaus arī izlīdzināt pastāvīgo izmaksu svārstības. Siltas vai aukstas ziemas būtiski maina lietotājiem nodotās siltumenerģijas apjomu. Jaunā kārtība ļaus izlīdzināt šīs izmaksu novirzes, lai lietotāji nepārmaksātu aukstos gados un komersantiem neveidotos nepamatoti zaudējumi siltos gados. Tas samazina uzņēmējdarbības riskus un ļauj noteikt samērīgāku rentabilitāti.
A. Ozola: “Trīs galvenie izmaiņu virzieni vērsti uz to, lai lietotāji nemaksā par kapitālu, ko neizmanto siltumapgādē, lai ārgaisa temperatūras svārstības nekavē taisnīgu izmaksu atgūšanu un lai lietotāji gūtu labumu no infrastruktūras izmantošanas citos pakalpojumos. Vienlaikus metodika ietver virkni pielāgotu pārejas mehānismu, lai komersantiem nebūtu jāveic sasteigtas nekavējošas rīcības.”
Darbs pie izmaiņām siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā sākās jau 2025. gadā. 2025. gada 22. maijā tika izsludināta pirmā publiskā konsultācija ar viedokļu sniegšanas termiņu līdz 2025. gada 3. jūlijam, kas pēc Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas (LSUA) lūguma tika pagarināts līdz 2025. gada 8. augustam.2025. gada 11. decembrī tika izsludināta publiskās konsultācijas otrā kārta ar viedokļu sniegšanas termiņu līdz 2026. gada 12. janvārim. 2026. gada 6. martā notika viedokļu saskaņošanas sanāksme, uz kuru bija aicināti visi viedokļu sniedzēji. Papildus ir notikušas regulāras neformālas konsultācijas gan ar LSUA, gan atsevišķiem komersantu pārstāvjiem. Konsultāciju procesā ņemti vērā vairāki komersantu ieteikumi, precizēti metodikas nosacījumi un iekļautas papildu pārejas perioda normas.