Elektroenerģijas biržas cenu kāpumu Latvijā un pārējās Baltijas valstīs galvenokārt veicina samazināta vēja un saules elektrostaciju izstrāde, pieaugošais elektroenerģijas patēriņš un dabasgāzes cenu kāpums. Būtiska ietekme ir arī Skandināvijā, Lietuvā un Latvijā notiekošajiem elektroenerģijas ražošanas iekārtu remontdarbiem. Lētākas elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm ierobežo starpsavienojumu pārvades jauda, kas arī veicina cenu atšķirības starp Baltijas valstīm. Biržas cenu svārstības tieši ietekmē aptuveni 15% Latvijas mājsaimniecību, kurām ir mainīgas cenas elektroenerģijas līgumi, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotā informācija.
“Elektroenerģijas cenu kāpums vēlreiz apliecina, cik cieši Latvijas elektroenerģijas tirgus ir saistīts ar norisēm visā reģionā. Cenas ietekmē ne tikai tas, cik daudz elektroenerģijas spējam saražot paši, bet arī tās pieejamība kaimiņvalstīs un iespējas lētāku elektroenerģiju importēt. Tāpēc būtiska nozīme ilgtermiņā ir konkurētspējīgu ražošanas jaudu attīstībai un starpsavienojumu efektīvai izmantošanai. Augstas biržas cenas automātiski nenozīmē lielākus rēķinus visām mājsaimniecībām. Aptuveni 85% Latvijas mājsaimniecību ir izvēlējušās fiksētas cenas līgumus, tādēļ īstermiņa cenu svārstības biržā tās tieši neietekmē. Tomēr pagaidām ir pāragri prognozēt, vai un kā pašreizējais cenu kāpums varētu ietekmēt elektroenerģijas cenas ilgtermiņā,” skaidro SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.
Sezonāli rudenī, samazinoties atjaunīgo energoresursu izstrādei un vienlaikus pieaugot elektroenerģijas patēriņam, kurš Baltijas valstīs kopā novembra sākumā vairāk kā par 10% pārsniedz septembra sākuma apjomu, palielinās nepieciešamība pēc elektroenerģijas ražošanas, izmantojot citus energoresursus, tostarp dabasgāzi, kuras cenas starptautiskajos tirgos pēdējos mēnešos ir būtiski augušas.
9. novembrī vairāk kā pusi no Baltijas valstīs saražotā elektroenerģijas apjoma nodrošina fosilā kurināmā (dabasgāzes un degslānekļa) ražošanas iekārtas. Samazinoties lētākas elektroenerģijas ražošanas apjomam Baltijā no atjaunīgajiem energoresursiem, būtiska nozīme ir elektroenerģijas importam un starpsavienojumu pieejamībai, tomēr to jauda ir ierobežota, kā arī daļēji tiek izmantota sistēmas balansēšanas vajadzībām. Līdzīga situācija vērojama arī citviet Eiropā. Ziemeļvalstīs hidroenerģijas resursi ir zemāki par ierasto līmeni, savukārt Zviedrijā elektroenerģijas piedāvājumu ierobežo vairāku kodolenerģijas ražošanas iekārtu remontdarbi. Pēc Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora A/S “Augstprieguma tīkls” datiem, arī Lietuvā un Latvijā remontā atrodas vairāku termoelektrostaciju ģenerācijas bloki ar kopējo jaudu ap 1000 MW.
Zviedrijas dienvidos (Nord Pool elektroenerģijas biržas cenu zona SE4) un vidienē (SE3), kas ir viens no Lietuvai un Latvijai svarīgākajiem savienotajiem tirgiem, augsta elektroenerģijas cena ir jau ilgstoši - septembrī tā bija tikai nedaudz zemāka, nekā Latvijā un Lietuvā, bet oktobrī jau augstāka. Elektroenerģijas cenai Zviedrijas dienvidos ir ietekme uz cenām Lietuvā un Latvijā. Zemāka cena SE4 cenu zonā dod iespēju importēt šo lētāko elektroenerģiju, izmantojot Zviedrijas un Lietuvas starpsavienojumu Nordbalt. Igaunijā elektroenerģijas cena ir zemāka, jo divi Igaunijas un Somijas starpsavienojumi (Estlink 1 un Estlink 2) dod iespēju importēt lētāku elektroenerģiju no Somijas. Lētāka elektroenerģija Latviju nesasniedz vai sasniedz ierobežotā apjomā Igaunijas un Latvijas starpsavienojumu ierobežotas pārvades jaudas un jaudu ierobežojumu dēļ.
Jāņem vērā, ka elektroenerģijas biržas cenu svārstības tiešā veidā ietekmē tikai tos mājsaimniecību lietotājus, kuri izvēlējušies biržai piesaistītu jeb mainīgas cenas elektroenerģijas līgumu. Šādu mājsaimniecību īpatsvars Latvijā ir aptuveni 15%, savukārt pārējiem lietotājiem, kuri izvēlējušies fiksētas cenas līgumus, īstermiņa biržas cenu svārstības tieši neietekmē līgumā noteikto elektroenerģijas cenu.
Ar energoresursu cenu tendencēm vairumtirgū var iepazīties SPRK tīmekļvietnē, kur ik nedēļu tiek aktualizēta informācija.